uzaicini

PIETEIKTIES JAUNUMIEM

NOTIKUMU KALENDĀRS

Nav notikumu

ZIEDOT TIEŠSAISTĒ

Summa Tooltip € 25.00
€ 50.00
€ 100.00
€ 250.00

This Browser is not good enough to show HTML5 canvas. Switch to a better browser (Chrome, Firefox, IE9, Safari etc) to view the contect of this module properly

TRANSLATE PAGE

Latvian English German Icelandic Norwegian Portuguese Russian Spanish

Vizuālā atbalsta nozīme ikdienā skolas dzīvē

Vizuālā atbalsta materiāli ir liels palīgs bērniem ar autismu, jo vizuālo informāciju tie uztver daudz labāk nekā audiālo informāciju. Ar vizuālā atbalsta materiālu palīdzību bērni var vizualizēt notikumu secību, paaugstinot spēju, saprast, paredzēt un piedalīties šajos notikumos. Šie materiāli palīdz atbalstīt verbālās instrukcijas, izskaidrojot informāciju un palielinot sapratni par to, kā arī tie sekmē komunikāciju, palīdzot saprast, ko teikt un ko darīt konkrētā situācijā. Kopumā vizuālais atbalsts palīdz gan uztvert informāciju, gan izteikt savas vajadzības.

Izmantojot vizuālā atbalsta materiālus, bērniem ir vieglāk koncentrēties konkrēta uzdevuma veikšanai, vieglāk izprast abstraktus jēdzienus un izteikt savas domas, kā arī pielāgoties ikdienas rutīnas darbībām, to secībai un samazināt trauksmes sajūtu. Ar vizuālā atbalsta palīdzību var atrisināt arī tādas problēmas kā nepārtraukta jautājumu uzdošana, nepārtraukta runāšana un uzvedības traucējumus.

Vizuālā atbalsta materiāliem ir trīs galvenās funkcijas: vizualizēt notikumu secību, paaugstinot spēju, saprast, paredzēt un piedalīties šajos notikumos; atbalstīt verbālās instrukcijas, izskaidrojot informāciju un palielinot sapratni par to; atbalstīt komunikāciju, palīdzot saprast, ko teikt un ko darīt konkrētajā situācijā.

Vizuālā atbalsta materiāliem ir dažādas formas un veidi. Tie ir uzrakstīti vārdi, nosaukumi, plaši tiek izmantoti attēli - melnbalti un krāsaini zīmējumi, fotogrāfijas, attēli – simboli utt. Arī kustības un dažādu darbību attēlojums kustībā kalpo kā vizuāls materiāls. Tie ir objekti vidē, kuri palīdz orientēties nākamajai aktivitātei, piemēram, sēžoties pie galda, kur notiks nākamā darbība, kā arī konkrēts objektu izvietojums vidē, piemēram, krēsli aplī.

Attiecībā par pašu materiālu sagatavošanu, jāuzsver, ka tie jāveido atbilstoši katrai vecuma grupai, piemērojot lielumu, krāsas, simbolus, tekstus. Tāpat jāizplāno vieta un struktūra, kur un kā materiāli tiks glabāti un izvietoti. Veidojot attēlus, var ievērot šādu secību: uz kartītes tiek attēlots reāls objekts vai šis objekts miniatūrā, tas var būt izgriezts reāls objekts vai tā zīmējums vai fotogrāfija. Attēli var būt melnbalti vai krāsaini un papildināti ar īsu, skaidri saprotamu tekstu.

Būtiska nozīme ikdienas darbību organizēšanā ir laika plāniem, kas parāda konkrētu darbību secīgu veikšanu, dienas notikumu secību un uztveramā formā ļauj izprast norises nestrukturētajā laikā (brīvais laiks, spēlēšanās, starpbrīdis u.tml.). Katrai darbībai paredz virkni vizuālo materiālu, piemēram, ģērbšanās dažādām situācijām. Tāpat noderīgi ir kalendāri laika un dažādu darbību plānošanai, „čeklisti”, lai pārliecinātos par paveikto, kartītes dažādām dzīves situācijām (došanās uz kaut kurieni, viesu uzņemšana, vienošanās kartītes, viss padarīts kartītes u.c.). Kartītēs atspoguļo padarīto darbu secību – vispirms ir šāda darbība, tad seko nākamā, tad nākamā utt. Atkarībā no situācijas var izveidot dažādus minigrafikus lietošanai mājās, piemēram, dienaskārtības ievērošanai – no rīta vispirms dodas uz vannasistabu, tad ģērbjas, paēd brokastis, dodas uz skolu utt. Kartīšu satura veidošanā jāizvairās no abstrakcijām, piemēram, tādām kā „gaidi”, jo bērnam nebūs saprotams, cik ilgi, kur un kāpēc jāgaida, taču jebkuru abstrakciju var attēlot, piemēram, „noliec mantu plauktā”, „noliec apavus gaitenī” u.tml. Arī jēdziens „nē” ir plaši interpretējams attēlos, piemēram, ja nav atļauts dziedāt, izmanto kartīti, kur notis pārsvītrotas ar sarkanu svītru. Ar vizuālā atbalsta materiāliem var piedāvāt iespēju veikt izvēli, kas stiprinās bērna pašapziņu un stiprinās pozitīvu darbību un sadarbību. Piemēram, zīmēšanai izvēlēties krītiņus vai zīmuļus, dzert sulu vai pienu u.tml.

Arī nestrukturētam laikam kā starpbrīdis, brīvais laiks, spēlēšanās nepieciešams sagatavot atbilstošus vizuālos materiālus. Savukārt, lai palielinātu izpratni par laika izjūtu, ik pēc noteikta laika perioda kopā ar bērnu jāveido kopsavilkums, kas arī attēlojams vizuāli.

Autiskā spektra traucējumi (AST) ir vienam no 88 cilvēkiem, neatkarīgi no rases, etniskās izcelsmes vai sociālekonomiskā stāvokļa. Tie biežāk konstatēti zēniem (1 no 54) nekā meitenēm (1 no 252) (Center for Disease Control and Prevention, 2012). Tos raksturo trīs diagnostiskie kritēriji: sociālās mijiedarbības traucējumi, verbālās un neverbālās komunikācijas traucējumi kā arī vienveidīgs, ierobežots interešu loks. Bieži šiem cilvēkiem raksturīgs arī pārmērīgs jūtīgums uz trokšņiem, faktūrām, ēdienu. Šie cilvēki nereti izraisa īpašu interesi, pateicoties īpašajām spējām vai pat ģenialitāti kādā konkrētā jomā, piemēram, mūzikā, matemātikā spējas vai spējā atcerēties faktus. Tomēr 75-80% gadījumos šos traucējumus raksturo arī pazemināts vispārējais intelektuālo spēju līmenis. Neatkarīgi no intelekta, šo cilvēku saskarsmes grūtības, īpašais jūtīgums un grūtības strukturēt savu ikdienu apgrūtina gan viņu iekļaušanos izglītības sistēmā, gan nodarbinātību. Tikai 18% no šiem cilvēkiem strādā. Lai palīdzētu bērniem un pieaugušajiem ar AST izprast pasauli un iekļauties sabiedrībā, pasaulē daudz tiek pielietots vizuālais atbalsts, specifiskas uzvedības terapijas metodes, kā arī palīdzība ikdienas strukturēšanā. Ir ļoti nozīmīgi veicināt izpratni par šo problēmu arī Latvijā, kā arī attīstīt pakalpojumu un palīdzības sistēmu viņu iekļaušanai.

Facebook

Twitter

YouTube